trešdiena, 2011. gada 15. jūnijs

Nu tātad...

           
            Es neesmu rakstījusi ļoti, ļoti ilgi! Bet tam ir attaisnojums! Nu jā, labi, nekāds dižais attaisnojums man nesanāks, vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka man nebija iedvesmas vai bija slinkums. Tā pliekani, ne? Ar ūdensvīriem tā ir, esmu dzīvs pierādījums, varu būt tik pat centīga cik slinka, tas īstenībā dalās uz pusēm ir laiks, kad esmu apņēmusies visu ko, un tad viens moments un man vairs negribas neko no tā visa. Tas ir mans lāsts :D
             Patiesībā pa šo laiku ir noticis tik ļoti daudz, ka man būtu jāvelta vesela diena, lai visu izstāstītu, tāpēc esmu nolēmusi to nedarīt. Tā kā ir sācies mans apņēmības laiks, tad solos rakstīt par turpmākajiem notikumiem. Bet šajā rakstā par patiešām neseniem notikumiem.
            Ir sākusies vasara! Haha, no shit?! Tas ir pirmais, ko padomāji vai ne? :D  Mans vasaras sākums ir tāds mierīgs un jauks, piemēram, es padzīvojos pie vecvecākiem, biju uz draudzenes 9. klases izlaidumu, kas atsauca atmiņā to, kā man bija savā izlaidumā, un kopā ar Lību biju uz izrādi Revidents, kurā mēs pārsmējāmies, taču pēc Lības nostāstiem šī komēdija nebija nekas salīdzinot ar Latviešu mīlestību. Un vakar ar ko gan citu, ja ne Lību, pa ilgiem laikiem bijām aizgājušas uz kino, nolēmām skatīties "Beastly". Nu, man jāatzīstas, ka esmu iemīlējusies galvenajā aktierī :D
             Tas tā pa lieliem vilcieniem arī ir viss, nākamo rakstu mēģināšu taisīt nedaudz sakarīgāku, bet kas gan vainas nesakarīgumam, visa dzīve ir viens liels bezsakars. ;D

piektdiena, 2011. gada 8. aprīlis

Vai tas naav jocīgi? ;D

     
        Haha, nu atkal jau jasāk ar atvainošanos par to, ka neesmu rakstījusi veselu mūžību! Bet bija daudz darbiņa, un tad nebija iedvesmas, un tad man sačakarējas nets! Bet tagad viss ir okok un es varu rakstīīt! :))
        Tātad, es domāju par to, cik bieži kko ļoti vēlos, bet jo vairāk par to domāju, jo virāk par to stāstu citiem, jo mazākas paliek manas izredzes to iegūt! Tāpēc tagad, kad es kko vēlos, es par to izstāstu maksimums diviem cilvēkiem, cerot, ka tas jau neko nevar ietekmēt un tad es par to vairāk cenšos īpaši daudz nedomāt, nu vismaz ne sacerēties, lai pēc tam pašai nav lielā vilšanās! Mēģinu būt baiigi gudra ;DD
        Un tad atkal notiek citas štellītes... ja es par kko vai par kādu esmu pilnīgi aizmirsusi un nedomāju, tad es to dabūšu vai, ja runa ir par cilvēku, tad viņu satikšu. Nu vakar tieši tā notika, es satiku vienu cilvēku, ar kuru nebiju tikusies 4 gadus! Tas ir diezgan ilgs laiks, un jāteic, ka satikšanās bija pozitīva. Gadi nav viņu īpaši mainījuši, bet var redzēt, ka ir citādāk (nedaudz) ;DD  Tas tā par šodienas aktīvās domāšanas augļiem :D

       Vēl es varētu teikt, ka ar draudzenēm ( Lību, Ilzi, ceru, ka pievienosies arī Aija, Elza un Līva ) taisām pašas savu seriālu, tas ir tik pat interesanti, cik jautri. Varu palielīties, ka esmu galvenajā lomā! (giggle) :D Pirmā filmēšana diena bija vnk ideāla! Man pat nebija jāmācās teksts no galvas, mums ir sava tehnika suflēšanai! Ohh, un Ilze ir vnk zvērs! Viņa sacep tiik foršu scenāriju, ka tur vairāk nav ko piebilst! Patīkami strādāt ar profesionāliem! :D Arī Lība kā jaunāk aktrise ir super, es viņu apbrīnoju, tēlot un vēl ar britu izteikto akcentu runāt! Woow! Man pašai iet neslikti, bet ņemot vērā, ka visa darbība notiek angliski, man iet grūtāk nekā abām angļu val. guru, bet es cenšos, jo man patīk, un gribu, lai iznāk patiešām forši! :) Un tā arī būs, jo citādāku versiju es pat nepieļauju! Ahh, nevaru sagaidīt, kad sāksim filmēt nākamo sēriju!!! :))

        Oi, tas bija jauki parakstīt. Rīt es došos uz fitnesa klubu, tā ka droši vien būs kkas jauns rakstāms! ;D

xoxo

ceturtdiena, 2011. gada 10. marts

Grāmatas...

        
         Tātad, esmu viens no cilvēkiem, kam bērnībā  nepatika lasīt grāmatas, jo man to spieda darīt, es nevarēju pati izvēlēties un man visu laiku skandināja pilnas ausis par to, ka ir jālasa, jo tas bagātina valodu, jo tikai tā var kļūt patiešām gudrs, jo citi bērni arī lasa utt. Nu ko, tagad esmu liela meitene, un pati izlemju kad, ko un vai vispār lasīt.
         Jeb kurā gadījumā, šobrīd rakstu, jo nesen, praktiski pirms dažām minūtēm, pabeidzu vēl vienu nodaļu "Bada spēlēm". Es vēl īsti neesmu attapusies no grāmatā šobrīd notiekošā sižeta un man ir nedaudz dīvaina sajūta. Bet par to jau arī būs šis stāsts. Mans kritērijs labai grāmatai ir tāds: ja man šķiet, ka esmu galvenais varonis(ne), vai, ka es to visu redzu no malas kā neitrāls pārstāvis, un vienalga jūtu to, kas notiek, tad tā ir laba grāmata. Šī ir viena no grāmatām ar kuru man tā patiešām ir! Man tas šķiet tik apbrīnojami, ka cilvēks var sarakstīt kaut ko tādu, ka pat lasot tev gar acīm iet filma, un ja kāds tevi iztraucē, tas ir kā reklāmas pauze vissliktākajā brīdī, un tu, protams, to nevari ciest! Es lasīju spraigu situāciju, kurā galvenajai varonei ir bail, un mans vēders bija sasprindzināts un es jutu viņas bailes, man palika slikti un es sajutu vājumu, kas pārņem meiteni. Ja viņai draudēja dzīvības briesmas, man šķita, ka arī  man vajadzētu bēgt (es aizvēru grāmatu un aizgāju pēc tējas, pēc pauzes atgriezos un turpināju lasīt :D ).Tā ir neizsakāmi dīvaina sajūta, bet tieši tāpēc jau arī lasa, lai izdzīvotu stāstu, kuru grāmatas autors klāsta. Nu tad es arī ar mierīgu sirdi ņemu un dziļinos iekšā. Nedomājiet, ka manas sajūtas ir pārspīlētas vai kā tā, bet tā patiešām ir. Ja arī jums tā ir gadījies, jūs sapratīsiet par ko runāju. Man vajadzēja kādam pastāstīt par savu saviļņojumu, iesaku arī jums, ja vēl nav gadījies izjust dzīvošanu grāmatā, tad noteikti mēģiniet atrast grāmatu, kas jūs ievilks savā pasaulē, jo tas ir tā vērts!

xoxo

pirmdiena, 2011. gada 7. marts

Džīziņ!


Es nevaru, man vienkārši ir par to jāuzraksta, citādāk šķiet, ka mana nasta uz muguras vai sirds, šajā situācijā, tas nav tik nozīmīgi, noteikti mani iemīs zemē tā, kā to dara armijnieki ar saviem lielajiem zābakiem. Bāc pārāk novirzos no domas. Tātad.... Katastrofāls dienas nobeigums!!!
Šodien manam mazajam bralim palika 12 gadi. ļoti jauki, ar to viņu arī apsveicu! atnāku mājās no skolas, sāku palīdzēt ēst gatavošanā, drīz jau sāk braukt ciemiņi. Bla, bla, bla, viss kā parasti... ļoti jauki, jautri, man limpo limonāde (nākamā diena tomēr darbadiena) , pieaugušajiem šampis, okee, viss kā jau parasti. Mēs ar māsīcu tikmēr čilojam un smejamies par mūsu ikdienas piedzīvojumiem, senči jau ieķēruši nedaudz vairāk, jāteic, ka ne jau visi iedzēra. Labi tiekam līdz galvenajam. Beigās izvērtās milzīgs strīds, kas aizsākās ar to, kur atrodas Kazahstāna! Kazahstāna! Tāds strīds starp mūsu dzimtas cilvēkiem nebija bijis ļoti daudzus gadus, bet tieši tagad mana brāļa dzimšanas dienā, iereibušiem cilvēkiem nāk ārā gudrības. Briesmīgi, lai gan samērā smieklīgi, ka kaut kāda valsts bar uzsākt strīdu, kuram tā pat nebija jēgas, jo nekas tajā nenoskaidrojās kā vienīgi tas, kur tad īsti atrodas Kazakstān. To laikam es zināšu visu mūžu!
Bet kā jau parasti, ar smaidu sejā, eju visam pāri! Uztraukties nav jēgas, jo viss tagad ir labi, un ticu, ka arī būs, es tomēr gribu pamēģināt ar ikdienas smiekla devām dzīvot mūžīgi! ;DD

xoxo

sestdiena, 2011. gada 5. marts

Par to bija jāuzraksta!


Un tātad noprotu, ka neesmu rakstījusi ļotii sen, tāpēc saņemu sevi rokās un centīšos uzrakstīt kaut ko nebūt loģisku! :D Hmm...

Tas bija pirms dažām dienām, kad es biju pie Ilzes ciemos. Tā bija ļoti jauka diena. Tā bija meiteņu pasēdēšana. Šķiet, ka parasta pasēdēšana? Ja zīlēšanu ar taro kārtīm ir kaut kas ikdienišķs, tad lai tā arī būtu, bet nu es tā nedomāju! Man izzīlēja vienu no iespējamajiem dzīves ceļiem, bet nu tā nav liela varbūtība, jo (cik es sapratu) jebkurā mirklī liktenis var mainīties! Tad vēl es uzzināju, kādas īpašības viens cilvēks no mnais slēpj, kādas slēpj pa pusei, tas ir, tādas, kuras no viņa pa brīdim izmūk, un tās, kuras slēpj pilnībā. Tad nu Ilze nolasīja, kas kārtīs teikts un viss sakrīt! Tas ir patiešām aizraujoši + saproti, vai ir vērts ar tādu cilvēku draudzēties! :DD Un kā nu meiteņu pasēdēšanā nesmiesies un nerunāsies? Tad tieši to mēs arī darījām! Jāpiemin, ka ik pa brīdim runāšanu pārtrauca mani un Lības jociņi un komentāri, bet nu pie gala slēgumiem mēs nonācām vienalga! Un mēs ēdām un ēdām un ēdām, man patīk ēst, es to nespēju noliegt! :D Es nespēju izteikt cik ļoti man patika! ĻOTIII! <3
Tas, manuprāt, bija kaut kas par ko bija vērts rakstīt!

xoxo

svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Like i do!

       
          Laiks atkal pamurgot! Woohoo! Vakar nesanāca mana pirmā slēpošanas reize, jo bija baiigi auksts, un tādā laikā tad nu nevar slēpot. Nu jā, tagad esmu pie vecvecākiem un čilojos. Vispār jau tikko piecēlos tikai, rīts šķiet jauks!
         Tikko aizdomājos pat to, ko nevaru ciest, un sapratu, ka nevaru izturēt, ja man kaut kas nesanāk , it īpaši sportiņā, jo man patīk sportot. Nav tā, ka es psihoju vai kkā tā, un tas pat nenotiek tajā konkrētajā mirklī, kad man kkas neizdodas, bet tas ir kkur manā zemapziņā. Piemēram, baseinā mums vajadzēja mest kūleņus, tas ir, lai apgrieztos un peldētu atkal. Nu, man tas neizdodas. Es sāku mest to kleni un apgriežos kkā šķībi, tāpēc arī pret baseina sienu atsperties nevaru. Īstenībā jau tas bija baiigi smieklīgi! :D Toties es lepojos ar Lību, jo viņai tas padevās itin labi! Bet es netaisos padoties ar savu kūleņu mēšanu, līdz man sanāks! Nekad nevajag padoties, tikai tāpēc, ka nesanāk. To es skandinu sev un arī savam sīkajam brālim, laikam ir progress! :D Nu ko, šo to esmu te sarakstījusi, laikam varētu iet paēst brokastiņas! ;D

xoxo

ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris

oi oi, ar mani nava labi! :DD

                     (man nav ne mazākā nojausma, kāpēc ieliku šo bildi, man vnk smieklīgs garīgais!)

Šodien ar Lību sanāca pasēdēties kafejnīcā. Diezgan ilgi, un bija baiigi jautri! :D Nu jā, bet bija baiigās runas par nopietnām lietām, kuru laikā sapratu cik man daudz vel jādara! Ai ai ai! Nu jā, un saprotiet, tagad tada sajūta, ka šī gaidāmā vasara varētu būt the best summer ever!!! :)) Šķiet, ka būs ceļojumi un jautrība, un ja pareizi no vecākiem saprotu, tad mani beidzot arī kristīs! Ak, es gribu vasaru un piedzīvojumus! Kkāds bezsakariņs man te sanācis! :D Hahaha! Ah, bet nu visi mani darbi, vai pareizāk tas, ko es gribētu izdarīt neattiecās uz vasaru Es, redz, Lībai nosolījos, ka uztaisīšu čeklistu, kaut kad to arī izdarīšu, bet tad man jātiek galā ar manām haotiskajām domiņām! Norēkties par sevi var!! ;DD

Ar smiekliem.... xoxo

trešdiena, 2011. gada 16. februāris

Yo!


Tāks varētu kaut ko vnk pamurgot, bet koaa??? Šodien pār mani nāca apjausma! Es patiešām varētu uzmočīt savu DVD :D tas gan būtu vairak pašu priekam, jo publicēt diez vai izdosies! Nu es visnotaļ zinu ,ka man ir viens traks cilvēks, kurš noteikti ar mani to darītu, tagad vajag tikai pārējos atrast! :DTagad šī DVD tapšana būs manā čeklistā! :D

Jā, vēl man ļotii gribās uz kalniņu aizbraukt, pasnovot, bet nu pagaidām baigi neizskatās, ka man atradīsies kāds līdzbraucējs. Aija jau teica, ka tas sniegs uzkrita tikai tāpēc, lai viņa varētu uz kalnu aizlaist, nu es saku, tad tā iespēja ir JĀIZMANTO!!! Jo man ļoti gribās pačilot un es gribētu, lai arī mani draugi iemācās novot, jo tad mēs visi varēsim braukt kopā, un tas ir jautrī!!!

Hmm...jā, kas vēl? Šodien pēc sporta notika kārtējās dīvainās lietas! Un pie vainas nav ne viens cits kā Ieva un Sanita, paķer manas mantas uz skraida tik apkārt, es nevaru! Man laikam janolīgst miesassargs vai kkas tāds un jāatstāj ,lai pieskata Sanci, jo viņa ir vnk traka! :DD

Priekš ši brīža tā ir vienīgā jaunā informācija! ;D xoxo

pirmdiena, 2011. gada 14. februāris

Valentine's Day - hahaha

Valentīna diena... Ziniet, varbūt tiem, kam blakus ir kāds, ar ko kopā svinēt šo mīļo mīlestības dienu, tad varbūt arī ir forši! Bet ko darīt tiem, kuriem neviena nav (nu vismaz pagaidām) :D Nu personīgi es saņemu bučas no ģimenes locekļiem un staigā tikai tālāk! :D Bet īstenībā baigi jau nežēlojos, ēdīšu šokolādi un skatīšos kādu raudulīgo filmu! ;D Pačilošos, mīlas svētki, tomēr ir prieka svētki, tā ka smiešos, priecāšos un ēdīšu! ;D

xoxo

otrdiena, 2011. gada 8. februāris

Ak vaii!

 O boy, o boy, o boy! Latviešu val. skolotāja gan teic, ka "taurenīši vēderā" ir sasodīti novazāts izteiciens, bet lai viņa man piedod, bet bez šī teiciena nevar! Ak, gadās tik jauki pārsteigumi, šokējoši pārsteigumi, ka nevar vien beigt priecāties un brīnīties. Un tie tauriņi patiešām tusē pa vēderu! Dažreiz tad, kad gaidi kko vismazāk, tas notiek! Galvenais tikai nesacerēties, laiks rādīs kā būs, kas notiksies, jo varbūt nekas nebūs... Kā teica kāds paziņa:" Dzīvos, redzēs!"
***
Ak jā, un savu dzimšanas dienu nosvinēju ne pa jokam! Biju pieēdusies un pārsmējusies, un neiztikt arī bez prieka un laimes asarām. Man parasti uznāk raudājiens tad, kad visi dzied man dziesmu. Dzimšanas dienas ir tik priekpilnas dienas, ka nespētu iedomāties kāda būtu dzīve bez tām! Un jāpasakās visiem maniem mīļajiem, kas mani apsveica! Līva un Lība man tak uzdāvināja pašceptu kūku! Tas bija milzīgs pārsteigums, es vienkārši nespēju beigt priecāties! :))

xoxo

sestdiena, 2011. gada 5. februāris

The best

          Ir tikai daži cilvēki ar kuriem es varu justies pilnīgi brīvi, sacīt to, ko es domāju. Ir draugi, ar kuriem var runāt visu laiku un par visu, kas vien ienāk prātā. Bet ir arī tādi, ar kuriem var arī paklusēt. Ja ir klusums, un nevienam nav, ko teikt, tad nav tā, ka klusums ir mulss vai dīvains un abiem cilvēkiem ir neērti. Ir tā, ka vārdi nemaz nav nepieciešami, lai saprastu, ko otrs domā. Ir interesanti arī tad, ja vienkārši sēž un praktiski neko nedara. Bet laikam, lai klusuma mirklī nebūtu neērti, cilvēks ir jāiepazīst tā, kā esmu iepazinusi savus draugus, tikai pēc laika saproti viņa jokus un bez vārdiem, tikai no viņa skatiena, saproti, kāds ir viņa garīgais. Īstai draudzībai vienkārši ir vajadzīgs laiks.
          Ir pagājuši gadi ar jums mīļie un es zinu, ka būs vēl daudz neaizmirstamu notikumu kopā ar jums! Let's do this! ;D

ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Cukurvate.

           Ahh.. jau tagad sākas prieks par manu gaidāmo dzimšanas dienu, lai gan vēl ir 4 dienas līdz man paliks 17! Jau! Laiks paskrien pilnīgi nemanot un ar bažām saprotu, ka man būs puse no 34! NO 34! Un tad tikai vēl pēc gada man būs 18, jau pilngadīga, vai ir iespēja savu dzīvi noskatīties atkārtojumā pa televizoru? Būtu jauki, jo tāda sajūta, ka visa dzīve ir ieslēgta paātrinājumā, tas nav ne mazākajā mērā vajadzīgs.
           Par spīti vecumam, ir jāsāk plānot kā svinēšu. Pašlaik izskatās, ka svinēšana ies pa divām tūrēm. Pirmā būs īstajā dienā ar radiņiem, bet otrā būs pēc dažām dienām ar draudzenēm! Es ceru, ka izdosies jauki un jautri. (Ar lielāko prieku saņemtu ieteikumus par nodarbēm :D ) 

           Un par citu tēmu. Bildīte ar cukurvati man tik ļoti atgādina bērnību, kad retajos gadījumos man nopirka šo gardumu, patiešām reti, jo mamma jau zināja, ka nepratīšu ar to apieties. Viņas bažas piepildījās, mana kļūda bija ēst no visa lielā veidojuma, nevis plūkt pa gabaliņiem. Rezultātā visa biju ar ķepīgo masu dēvētu par cukurvati. Man patīk atcerēties vecās labās dienas, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas un tramvaja biļete maksāja tikai 20sant. Dzīve ir kā cukurvate - salda, ķēpīga un ātri kūst... 

trešdiena, 2011. gada 2. februāris

Būs okee...


Dažreiz būtu jauki, ja varētu vienkārši atslēgties un nejust neko, jo nav skaidrs, ko jūti.Tev gribās palīdzēt, bet tev ir bail sāpināt citus un pašam sevi. Un tad reizē arī meli un kāds uzskata, ka tu esi pietiekami dumjš, lai tam noticētu. Kāds nesaka patiesību, lai nesāpinātu tevi, bet tu tikai izliecies, ka tici visam, ka neredzi neko, ka nedzirdi neko, bet tu dzirdi, tu redzi un tu netici. Ir mirklis, kad uzticība zūd, lai gan es vienmēr ceru un piedodu, bet pat sīkumi sakrājas. Ja cilvēks nepasaka visu uzreiz, tas nenozīmē, ka viņam nav ko teikt. Ir briesmīgi klusēt, bet vēl briesmīgāk pateikt savas jūtas acīs. Bet es zinu, ka būs labi un ka jāpasaka tikai: " Saņemies!", un viņš saņemsies. Tāpēc es smaidu un priecājos, mētājos ar muļķīgiem jociņiem, es zinu, ka viss būs labi, es ticu.

Piesaista manu sirdi...

Rodas vēlēšanās, kaut es būtu teikusi šos vārdus, jo tos izlasot, ahh... vnk varu saskatīt sevi! Love it!
Un vēl, šis foto atgādina par jauko, jauko vasaru, kuru nespēju sagaidīt jo pašlaik ārā ir tik briesmīgs, slapjš un slidens laiks! Es pat gandrīz nokritu, vairāk nokritu nekā nenokritu! :D Lai vai kā - VASARA, VASARA, VASARA!

Tā...

Es to gribēju izdarīt jau ļoti ilgi, un nu es to arī izdarīju! Es uztaisīju pati savu blogu!
Kad vien man būs laiks un iedvesma, kaut ko uzrakstīšu. Sākam! ;D