Like i do!

       
          Laiks atkal pamurgot! Woohoo! Vakar nesanāca mana pirmā slēpošanas reize, jo bija baiigi auksts, un tādā laikā tad nu nevar slēpot. Nu jā, tagad esmu pie vecvecākiem un čilojos. Vispār jau tikko piecēlos tikai, rīts šķiet jauks!
         Tikko aizdomājos pat to, ko nevaru ciest, un sapratu, ka nevaru izturēt, ja man kaut kas nesanāk , it īpaši sportiņā, jo man patīk sportot. Nav tā, ka es psihoju vai kkā tā, un tas pat nenotiek tajā konkrētajā mirklī, kad man kkas neizdodas, bet tas ir kkur manā zemapziņā. Piemēram, baseinā mums vajadzēja mest kūleņus, tas ir, lai apgrieztos un peldētu atkal. Nu, man tas neizdodas. Es sāku mest to kleni un apgriežos kkā šķībi, tāpēc arī pret baseina sienu atsperties nevaru. Īstenībā jau tas bija baiigi smieklīgi! :D Toties es lepojos ar Lību, jo viņai tas padevās itin labi! Bet es netaisos padoties ar savu kūleņu mēšanu, līdz man sanāks! Nekad nevajag padoties, tikai tāpēc, ka nesanāk. To es skandinu sev un arī savam sīkajam brālim, laikam ir progress! :D Nu ko, šo to esmu te sarakstījusi, laikam varētu iet paēst brokastiņas! ;D

xoxo

oi oi, ar mani nava labi! :DD

                     (man nav ne mazākā nojausma, kāpēc ieliku šo bildi, man vnk smieklīgs garīgais!)

Šodien ar Lību sanāca pasēdēties kafejnīcā. Diezgan ilgi, un bija baiigi jautri! :D Nu jā, bet bija baiigās runas par nopietnām lietām, kuru laikā sapratu cik man daudz vel jādara! Ai ai ai! Nu jā, un saprotiet, tagad tada sajūta, ka šī gaidāmā vasara varētu būt the best summer ever!!! :)) Šķiet, ka būs ceļojumi un jautrība, un ja pareizi no vecākiem saprotu, tad mani beidzot arī kristīs! Ak, es gribu vasaru un piedzīvojumus! Kkāds bezsakariņs man te sanācis! :D Hahaha! Ah, bet nu visi mani darbi, vai pareizāk tas, ko es gribētu izdarīt neattiecās uz vasaru Es, redz, Lībai nosolījos, ka uztaisīšu čeklistu, kaut kad to arī izdarīšu, bet tad man jātiek galā ar manām haotiskajām domiņām! Norēkties par sevi var!! ;DD

Ar smiekliem.... xoxo

Yo!

Tāks varētu kaut ko vnk pamurgot, bet koaa??? Šodien pār mani nāca apjausma! Es patiešām varētu uzmočīt savu DVD :D tas gan būtu vairak pašu priekam, jo publicēt diez vai izdosies! Nu es visnotaļ zinu ,ka man ir viens traks cilvēks, kurš noteikti ar mani to darītu, tagad vajag tikai pārējos atrast! :DTagad šī DVD tapšana būs manā čeklistā! :D

Jā, vēl man ļotii gribās uz kalniņu aizbraukt, pasnovot, bet nu pagaidām baigi neizskatās, ka man atradīsies kāds līdzbraucējs. Aija jau teica, ka tas sniegs uzkrita tikai tāpēc, lai viņa varētu uz kalnu aizlaist, nu es saku, tad tā iespēja ir JĀIZMANTO!!! Jo man ļoti gribās pačilot un es gribētu, lai arī mani draugi iemācās novot, jo tad mēs visi varēsim braukt kopā, un tas ir jautrī!!!

Hmm...jā, kas vēl? Šodien pēc sporta notika kārtējās dīvainās lietas! Un pie vainas nav ne viens cits kā Ieva un Sanita, paķer manas mantas uz skraida tik apkārt, es nevaru! Man laikam janolīgst miesassargs vai kkas tāds un jāatstāj ,lai pieskata Sanci, jo viņa ir vnk traka! :DD

Priekš ši brīža tā ir vienīgā jaunā informācija! ;D xoxo

Valentine's Day - hahaha

Valentīna diena... Ziniet, varbūt tiem, kam blakus ir kāds, ar ko kopā svinēt šo mīļo mīlestības dienu, tad varbūt arī ir forši! Bet ko darīt tiem, kuriem neviena nav (nu vismaz pagaidām) :D Nu personīgi es saņemu bučas no ģimenes locekļiem un staigā tikai tālāk! :D Bet īstenībā baigi jau nežēlojos, ēdīšu šokolādi un skatīšos kādu raudulīgo filmu! ;D Pačilošos, mīlas svētki, tomēr ir prieka svētki, tā ka smiešos, priecāšos un ēdīšu! ;D

xoxo

Ak vaii!

 O boy, o boy, o boy! Latviešu val. skolotāja gan teic, ka "taurenīši vēderā" ir sasodīti novazāts izteiciens, bet lai viņa man piedod, bet bez šī teiciena nevar! Ak, gadās tik jauki pārsteigumi, šokējoši pārsteigumi, ka nevar vien beigt priecāties un brīnīties. Un tie tauriņi patiešām tusē pa vēderu! Dažreiz tad, kad gaidi kko vismazāk, tas notiek! Galvenais tikai nesacerēties, laiks rādīs kā būs, kas notiksies, jo varbūt nekas nebūs... Kā teica kāds paziņa:" Dzīvos, redzēs!"

***

Ak jā, un savu dzimšanas dienu nosvinēju ne pa jokam! Biju pieēdusies un pārsmējusies, un neiztikt arī bez prieka un laimes asarām. Man parasti uznāk raudājiens tad, kad visi dzied man dziesmu. Dzimšanas dienas ir tik priekpilnas dienas, ka nespētu iedomāties kāda būtu dzīve bez tām! Un jāpasakās visiem maniem mīļajiem, kas mani apsveica! Līva un Lība man tak uzdāvināja pašceptu kūku! Tas bija milzīgs pārsteigums, es vienkārši nespēju beigt priecāties! :))

xoxo

The best

          Ir tikai daži cilvēki ar kuriem es varu justies pilnīgi brīvi, sacīt to, ko es domāju. Ir draugi, ar kuriem var runāt visu laiku un par visu, kas vien ienāk prātā. Bet ir arī tādi, ar kuriem var arī paklusēt. Ja ir klusums, un nevienam nav, ko teikt, tad nav tā, ka klusums ir mulss vai dīvains un abiem cilvēkiem ir neērti. Ir tā, ka vārdi nemaz nav nepieciešami, lai saprastu, ko otrs domā. Ir interesanti arī tad, ja vienkārši sēž un praktiski neko nedara. Bet laikam, lai klusuma mirklī nebūtu neērti, cilvēks ir jāiepazīst tā, kā esmu iepazinusi savus draugus, tikai pēc laika saproti viņa jokus un bez vārdiem, tikai no viņa skatiena, saproti, kāds ir viņa garīgais. Īstai draudzībai vienkārši ir vajadzīgs laiks.
          Ir pagājuši gadi ar jums mīļie un es zinu, ka būs vēl daudz neaizmirstamu notikumu kopā ar jums! Let's do this! ;D

Cukurvate.

           Ahh.. jau tagad sākas prieks par manu gaidāmo dzimšanas dienu, lai gan vēl ir 4 dienas līdz man paliks 17! Jau! Laiks paskrien pilnīgi nemanot un ar bažām saprotu, ka man būs puse no 34! NO 34! Un tad tikai vēl pēc gada man būs 18, jau pilngadīga, vai ir iespēja savu dzīvi noskatīties atkārtojumā pa televizoru? Būtu jauki, jo tāda sajūta, ka visa dzīve ir ieslēgta paātrinājumā, tas nav ne mazākajā mērā vajadzīgs.
           Par spīti vecumam, ir jāsāk plānot kā svinēšu. Pašlaik izskatās, ka svinēšana ies pa divām tūrēm. Pirmā būs īstajā dienā ar radiņiem, bet otrā būs pēc dažām dienām ar draudzenēm! Es ceru, ka izdosies jauki un jautri. (Ar lielāko prieku saņemtu ieteikumus par nodarbēm :D ) 

           Un par citu tēmu. Bildīte ar cukurvati man tik ļoti atgādina bērnību, kad retajos gadījumos man nopirka šo gardumu, patiešām reti, jo mamma jau zināja, ka nepratīšu ar to apieties. Viņas bažas piepildījās, mana kļūda bija ēst no visa lielā veidojuma, nevis plūkt pa gabaliņiem. Rezultātā visa biju ar ķepīgo masu dēvētu par cukurvati. Man patīk atcerēties vecās labās dienas, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas un tramvaja biļete maksāja tikai 20sant. Dzīve ir kā cukurvate - salda, ķēpīga un ātri kūst... 

Būs okee...

Dažreiz būtu jauki, ja varētu vienkārši atslēgties un nejust neko, jo nav skaidrs, ko jūti.Tev gribās palīdzēt, bet tev ir bail sāpināt citus un pašam sevi. Un tad reizē arī meli un kāds uzskata, ka tu esi pietiekami dumjš, lai tam noticētu. Kāds nesaka patiesību, lai nesāpinātu tevi, bet tu tikai izliecies, ka tici visam, ka neredzi neko, ka nedzirdi neko, bet tu dzirdi, tu redzi un tu netici. Ir mirklis, kad uzticība zūd, lai gan es vienmēr ceru un piedodu, bet pat sīkumi sakrājas. Ja cilvēks nepasaka visu uzreiz, tas nenozīmē, ka viņam nav ko teikt. Ir briesmīgi klusēt, bet vēl briesmīgāk pateikt savas jūtas acīs. Bet es zinu, ka būs labi un ka jāpasaka tikai: " Saņemies!", un viņš saņemsies. Tāpēc es smaidu un priecājos, mētājos ar muļķīgiem jociņiem, es zinu, ka viss būs labi, es ticu.

Piesaista manu sirdi...

Rodas vēlēšanās, kaut es būtu teikusi šos vārdus, jo tos izlasot, ahh... vnk varu saskatīt sevi! Love it!
Un vēl, šis foto atgādina par jauko, jauko vasaru, kuru nespēju sagaidīt jo pašlaik ārā ir tik briesmīgs, slapjš un slidens laiks! Es pat gandrīz nokritu, vairāk nokritu nekā nenokritu! :D Lai vai kā - VASARA, VASARA, VASARA!

Tā...

Es to gribēju izdarīt jau ļoti ilgi, un nu es to arī izdarīju! Es uztaisīju pati savu blogu!
Kad vien man būs laiks un iedvesma, kaut ko uzrakstīšu. Sākam! ;D