Ir tikai daži cilvēki ar kuriem es varu justies pilnīgi brīvi, sacīt to, ko es domāju. Ir draugi, ar kuriem var runāt visu laiku un par visu, kas vien ienāk prātā. Bet ir arī tādi, ar kuriem var arī paklusēt. Ja ir klusums, un nevienam nav, ko teikt, tad nav tā, ka klusums ir mulss vai dīvains un abiem cilvēkiem ir neērti. Ir tā, ka vārdi nemaz nav nepieciešami, lai saprastu, ko otrs domā. Ir interesanti arī tad, ja vienkārši sēž un praktiski neko nedara. Bet laikam, lai klusuma mirklī nebūtu neērti, cilvēks ir jāiepazīst tā, kā esmu iepazinusi savus draugus, tikai pēc laika saproti viņa jokus un bez vārdiem, tikai no viņa skatiena, saproti, kāds ir viņa garīgais. Īstai draudzībai vienkārši ir vajadzīgs laiks.
Ir pagājuši gadi ar jums mīļie un es zinu, ka būs vēl daudz neaizmirstamu notikumu kopā ar jums! Let's do this! ;D
Tik mīlīgs raksts. :}
AtbildētDzēstTavi draugi droši vien tagad sarkst ;D
Paldies! :))
AtbildētDzēstEs ceru, ka arī tu sarksti!
Tu jau nu esi viena no tām draudzenēm mazā! ;)