ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris

Cukurvate.

           Ahh.. jau tagad sākas prieks par manu gaidāmo dzimšanas dienu, lai gan vēl ir 4 dienas līdz man paliks 17! Jau! Laiks paskrien pilnīgi nemanot un ar bažām saprotu, ka man būs puse no 34! NO 34! Un tad tikai vēl pēc gada man būs 18, jau pilngadīga, vai ir iespēja savu dzīvi noskatīties atkārtojumā pa televizoru? Būtu jauki, jo tāda sajūta, ka visa dzīve ir ieslēgta paātrinājumā, tas nav ne mazākajā mērā vajadzīgs.
           Par spīti vecumam, ir jāsāk plānot kā svinēšu. Pašlaik izskatās, ka svinēšana ies pa divām tūrēm. Pirmā būs īstajā dienā ar radiņiem, bet otrā būs pēc dažām dienām ar draudzenēm! Es ceru, ka izdosies jauki un jautri. (Ar lielāko prieku saņemtu ieteikumus par nodarbēm :D ) 

           Un par citu tēmu. Bildīte ar cukurvati man tik ļoti atgādina bērnību, kad retajos gadījumos man nopirka šo gardumu, patiešām reti, jo mamma jau zināja, ka nepratīšu ar to apieties. Viņas bažas piepildījās, mana kļūda bija ēst no visa lielā veidojuma, nevis plūkt pa gabaliņiem. Rezultātā visa biju ar ķepīgo masu dēvētu par cukurvati. Man patīk atcerēties vecās labās dienas, kad zāle bija zaļāka un debesis zilākas un tramvaja biļete maksāja tikai 20sant. Dzīve ir kā cukurvate - salda, ķēpīga un ātri kūst... 

2 komentāri:

  1. Vēl pēc gada tev būs puse no 36 :}
    Man cukurvati nepirka. bet ja pirka, tad tikai tie radi, kas nezināja, kā es to ēdu. Es laikam arī nepratu apieties, kā nākas, jo man viss tika uz vaigiem, bet ne mutē.

    AtbildētDzēst
  2. Jā, bet tas tak šķiet šokējoši!
    the same here! :D

    AtbildētDzēst