Dažreiz būtu jauki, ja varētu vienkārši atslēgties un nejust neko, jo nav skaidrs, ko jūti.Tev gribās palīdzēt, bet tev ir bail sāpināt citus un pašam sevi. Un tad reizē arī meli un kāds uzskata, ka tu esi pietiekami dumjš, lai tam noticētu. Kāds nesaka patiesību, lai nesāpinātu tevi, bet tu tikai izliecies, ka tici visam, ka neredzi neko, ka nedzirdi neko, bet tu dzirdi, tu redzi un tu netici. Ir mirklis, kad uzticība zūd, lai gan es vienmēr ceru un piedodu, bet pat sīkumi sakrājas. Ja cilvēks nepasaka visu uzreiz, tas nenozīmē, ka viņam nav ko teikt. Ir briesmīgi klusēt, bet vēl briesmīgāk pateikt savas jūtas acīs. Bet es zinu, ka būs labi un ka jāpasaka tikai: " Saņemies!", un viņš saņemsies. Tāpēc es smaidu un priecājos, mētājos ar muļķīgiem jociņiem, es zinu, ka viss būs labi, es ticu.
tev taisnība, būs ok. ;}
AtbildētDzēstBūs! :))
AtbildētDzēst