svētdiena, 2011. gada 20. februāris

Like i do!

       
          Laiks atkal pamurgot! Woohoo! Vakar nesanāca mana pirmā slēpošanas reize, jo bija baiigi auksts, un tādā laikā tad nu nevar slēpot. Nu jā, tagad esmu pie vecvecākiem un čilojos. Vispār jau tikko piecēlos tikai, rīts šķiet jauks!
         Tikko aizdomājos pat to, ko nevaru ciest, un sapratu, ka nevaru izturēt, ja man kaut kas nesanāk , it īpaši sportiņā, jo man patīk sportot. Nav tā, ka es psihoju vai kkā tā, un tas pat nenotiek tajā konkrētajā mirklī, kad man kkas neizdodas, bet tas ir kkur manā zemapziņā. Piemēram, baseinā mums vajadzēja mest kūleņus, tas ir, lai apgrieztos un peldētu atkal. Nu, man tas neizdodas. Es sāku mest to kleni un apgriežos kkā šķībi, tāpēc arī pret baseina sienu atsperties nevaru. Īstenībā jau tas bija baiigi smieklīgi! :D Toties es lepojos ar Lību, jo viņai tas padevās itin labi! Bet es netaisos padoties ar savu kūleņu mēšanu, līdz man sanāks! Nekad nevajag padoties, tikai tāpēc, ka nesanāk. To es skandinu sev un arī savam sīkajam brālim, laikam ir progress! :D Nu ko, šo to esmu te sarakstījusi, laikam varētu iet paēst brokastiņas! ;D

xoxo

2 komentāri:

  1. Ieva, neuztraucies, tas nav nekas briesmīgs, ka tu nevari. Neesi jau neko zaudējusi.
    Es, piemēram, nespēju stādīties priekšā, kur man tas kūlenis kādreiz vēl dzīvē noderēs. :D

    AtbildētDzēst
  2. Es neuztraucos, es vēl mēģināšu :D Nekas traģisks nenotiks, ja arī kārtīgi neiemācīšos, gan izdzīvošu! :D:D
    Gan jau noderēs! Varbūt tev būs kāda spraiga ūdens bēgšanas situācijā, kura tev kādu neizsakāmu iemeslu dēļ vajadzēs apmest kūleni! :D

    AtbildētDzēst