Džīziņ!

Es nevaru, man vienkārši ir par to jāuzraksta, citādāk šķiet, ka mana nasta uz muguras vai sirds, šajā situācijā, tas nav tik nozīmīgi, noteikti mani iemīs zemē tā, kā to dara armijnieki ar saviem lielajiem zābakiem. Bāc pārāk novirzos no domas. Tātad.... Katastrofāls dienas nobeigums!!!
Šodien manam mazajam bralim palika 12 gadi. ļoti jauki, ar to viņu arī apsveicu! atnāku mājās no skolas, sāku palīdzēt ēst gatavošanā, drīz jau sāk braukt ciemiņi. Bla, bla, bla, viss kā parasti... ļoti jauki, jautri, man limpo limonāde (nākamā diena tomēr darbadiena) , pieaugušajiem šampis, okee, viss kā jau parasti. Mēs ar māsīcu tikmēr čilojam un smejamies par mūsu ikdienas piedzīvojumiem, senči jau ieķēruši nedaudz vairāk, jāteic, ka ne jau visi iedzēra. Labi tiekam līdz galvenajam. Beigās izvērtās milzīgs strīds, kas aizsākās ar to, kur atrodas Kazahstāna! Kazahstāna! Tāds strīds starp mūsu dzimtas cilvēkiem nebija bijis ļoti daudzus gadus, bet tieši tagad mana brāļa dzimšanas dienā, iereibušiem cilvēkiem nāk ārā gudrības. Briesmīgi, lai gan samērā smieklīgi, ka kaut kāda valsts bar uzsākt strīdu, kuram tā pat nebija jēgas, jo nekas tajā nenoskaidrojās kā vienīgi tas, kur tad īsti atrodas Kazakstān. To laikam es zināšu visu mūžu!
Bet kā jau parasti, ar smaidu sejā, eju visam pāri! Uztraukties nav jēgas, jo viss tagad ir labi, un ticu, ka arī būs, es tomēr gribu pamēģināt ar ikdienas smiekla devām dzīvot mūžīgi! ;DD

xoxo